Atpakaļ
  • Padomi
  • 13.04.2021
  • 1261 skatījumi

Dārzs uz palodzes: kā un kādus zaļumus audzēt mājās?

Pienākot pavasarim, gribas pēc iespējas vairāk zaļuma un dzīvīguma – nav brīnums, ka daudziem pilsētniekiem rodas vēlme iestādīt garšaugus vai pat tomātus un gurķus uz palodzes vai varbūt pat uz deviņstāvu ēkas balkona. Apzaļumošanas kursu „Dzeltenā ķerra“ dibinātāja Lina Ļubertaite (Lina Liubertaitė) apstiprina, ka tas tik tiešām ir iespējams – svarīgākais ir vēlme un apņemšanās. Mājās izaudzētie zaļumi iepriecina ne tikai ar īpašu garšu, bet arī ar dažādību, ko nevar atrast tirdzniecības centros.

Aizvien biežāk parādoties saulei un gaisam iesilstot, galvā iešaujas doma mājās – uz palodzes vai balkona – izaudzēt garšaugus, salātus vai pat dārzeņus. Ko esat ievērojusi savā praksē, kādēļ tik ļoti gribas savām rokām izaudzētus zaļumus?
Pienākot pavasarim, jūtam, ka daba mostas, un tik tiešām rodas vēlme pašiem izaudzēt zaļumus. Jo tas, kādus ēdamos augus varam iegādāties veikalā un kādus varam izaudzēt paši –  nebūt nav viens un tas pats. Ja uz palodzes aug baziliks vai rozmarīns, kad vien gribam, varam nošķīt lapiņu un uzlabot garšu turpat gatavotajam ēdienam. Turklāt mājās audzēto garšaugu garšas īpašības nav salīdzināmas ar to augu garšu, kas ir auguši ārzemēs, tikuši transportēti, ilgi uzglabāti noliktavās.

Iepriecinoši ir arī tas, ka mājās var izaudzēt un lietot ievērojami lielāku dažādību garšaugus un dārzeņus.  Runājot par tomātiem, tirdzniecības centros varam iegādāties vien dažas šķirnes tomātu. Savukārt paši varam izaudzēt visdažādākos -  ne tikai dzeltenus un sarkanus, bet arī svītrainus, iegarenus, aveņu, zaļus u.tml.  Pat baziliks, kas tiek bieži audzēts uz palodzes, nav vienas šķirnes, savukārt, lūk, piparmētras – tās var būt ābolu, citronu u.tml.

Kā izlemt, kādus zaļumus audzēt mājās? Pēc popularitātes, audzēšanas procesa?
Apsverot, ko sēt uz palodzes vai balkona, es ieteiktu nepievērst uzmanību tam, kas ir populārs vai ko kaimiņš stāda. Ir jādomā par to, kas mums pašiem patīk, un jāvadās pēc savām garšas kārpiņām. Ir taču tā, ka daži pat nezina, kas ir estragons un ar ko to ēd, savukārt citi nevar iedomāties ēdienus ar biezpienu, ķiļķenus bez šī garšauga. Ja zini, kāda garša patīk, tad arī izvēlēties garšaugu un to pašam izaudzēt ir viegli. Arī motivācija ir lielāka!

Kas attiecas uz garšaugu audzēšanas procesu, tas vienmēr ir ļoti līdzīgs. Tiesa, ir garšaugi, kas dīgst lēnāk, tas prasa ilgāku laiku, tādēļ var sākt likties, ka neizdosies izaudzēt. Bet vajag tikai pilienu pacietības. Ir jāzina, vai garšaugam patīk ūdens vai nē. Piemēram, baziliku ir bieži jālaista – ja uz nedēļu aizbrauksiet uz laukiem, atgriežoties uz palodzes augošais baziliks būs nolaidis lapiņas. Turpretī timiāns vai rozmarīns šo nedēļu bez ūdens pat nejutīs. Jebkurā gadījumā, audzējot garšaugus, tos ir jāuzrauga, jāpievērš uzmanība lapiņām. Kopumā garšaugi neprasa īpašas prasmes un tos var izaudzēt visi, kam ir tāda vēlme.

Nolemjot pašiem audzēt garšaugus mājās, kādas ir tās pamatlietas, kas ir nepieciešamas?
Pirmkārt, ir vajadzīgi podi stādīšanai, kuru apakšā ir caurums – caur to notecēs liekais ūdens. Ja iegādātajam podam apakšā nav cauruma, nebaidieties to izurbt. Tas ir svarīgi, jo bieža kļūda, ko pieļauj iesācēji mājas dārzniecībā – pārliešana. Ļoti svarīgi ir augus nelaistīt pārlieku bieži un izvairīties no tā, ka tie mirkst ūdenī. Paši podi, trauki var būt visdažādākie, kāda stila vien gribas, pielāgoti interjeram – tā jau ir fantāzijas lieta.

Jāpiemin, ka parasti poda apakšā tiek likta drenāža, lai liekais ūdens varētu viegli izplūst. Tālāk – augsne. Es ieteiktu iegādāties universālu augsnes substrātu, kas jau satur barības vielas, kompostu. Pēc šo pamatlietu iegādes atliek vien sēt. Un nepieciešamība pēc papildu mēslošanas līdzekļiem jau būs atkarīga no auga un augsnes. Ja augi ir sausummīļi, neprasa daudz mitruma, tad arī īpašs mēslojums tiem nav nepieciešams. 

Kad, sākot mājās audzēt zaļumus, varam būt pārliecināti, ka rezultāts būs? Un kad – par agru?
Zaļumus vajadzētu mājās sēt ne agrāk kā marta vidū, vēl labāk – aprīlī, maijā. Ja garšaugi tiek iesēti agrāk, piemēram, februārī, rezultāts ne vienmēr būs iepriecinošs, jo marta naktis mums ir pārlieku garas, savukārt dienas – pārāk īsas. Ir pārāk maz augiem tik nepieciešamās gaismas.

Zaļumus baudām pavasarī un vasarā, bet ko ar tiem iesākt, pienākot aukstajam laikam? Vai ir iespējams saglabāt?
Ir jāpievērš uzmanība tam, vai augs ir viengadīgs vai daudzgadīgs. Piemēram, rozmarīnu var turēt pat ziemā, taču, protams, tas nebūs ļoti laimīgs, dzīvelīgs augs. Nav jēgas ziemā turēt baziliku, jo, kad pienāks laiks, tie vienkārši pārstāj augt un viss. Turklāt šādus garšaugus ir grūti uzturēt, jo, tiklīdz tie sāk zaļot, mēs ņemam un apēdam tos. Pētersīļus var iesēt, audzēt un rudenī pat pārstādīt ārā. Bet es teiktu, ka līdz ar nākamā pavasara atnākšanu būtu vienkāršāk iesēt šos garšaugus vēlreiz.

Un kā ar tādiem dārzeņiem kā tomāti? Vai tiešām tos ir iespējams izaudzēt uz daudzdzīvokļu mājas balkona?
Noteikti var. Protams, istabā varbūt nav tik ērti, bet, ja ir balkons vai pat terase, tad tas ir iespējams. Ja dārzeņu audzēšanas vietā uzpūš vējš, atlido kukaiņi, spīd saule – ražu var sagaidīt pat daudzīvokļu mājas 9. stāvā. Ir nepieciešama tikai piemērota vieta, lieli podi stādīšanai, laiks un, svarīgākais, gribēšana.

Raksts tapis sadarbībā ar YIT LIETUVA.