Asfalta seguma materiālu pārstrāde ir droša, ja to atbilstoši plāno un īsteno

Desmitiem procentu no asfalta seguma ražošanā izmantotajiem materiāliem var aizvietot ar no vecā ceļu seguma iegūtu pārstrādātu asfaltu, neietekmējot jaunā ceļa seguma kvalitāti, drošību un ilgtspēju. Šo faktu, kas Somijā jau ir demonstrēts praksē, ir apstiprinājuši zinātniski pierādījumi, kas iegūti Dānijā 3 gadus ilguša pētniecības projekta rezultātā.
Šo pētījumu ar Dānijas Vides un pārtikas ministrijas finansējuma palīdzību Vides tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas programmas (MUDP) ietvaros īstenoja YIT, Dānijas Tehnoloģiskais institūts un Dānijas Ceļu direkcija.
Pētījuma laikā tika iegūti visaptveroši dati par asfalta seguma dilumkārtas  īpašībām , kurā 30% no izejmateriāliem tika aizvietoti ar pārstrādāto asfaltu no veco ceļu asfalta seguma. Pārstrādātais asfalts šobrīd veido tikai aptuveni 10 procentus no Dānijā izmantotajiem asfalta nodiluma kārtas izejmateriāliem.

Pētniecības projekta ietvaros YIT piedāvāja piekļuvi savai visaptverošajai laboratorijas testēšanas programmai, kā arī piedalījās pētījumā kā asfalta ražošanas eksperts. Tāpat YIT bija atbildīgs par pārstrādājamā asfalta frēzēšanu un papildus apstrādi, kā arī asfalta maisījuma recepšu izstrādi ar reciklēto asfaltu. Papildus tam YIT uz autoceļa starp Herningu un Holstebro izbūvēja divus kilometrus garu asfalta seguma dilumkārtas izpētes posmu.

Projekts ietvēra visaptverošu pārstrādātā asfalta dzīves cikla analīzi, lai varētu izvērtēt  vides ieguvumus. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tika noskaidrots, ka asfalta pārstrādes plašāka pielietošana var sniegt būtisku asfalta ražošanas procesā radīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu (aptuveni 14–22%). Dānijā veiktie aprēķini rāda, ka, ceļu dilumkārtas  sastāvā palielinot pārstrādātā asfalta apjomu, asfalta ražošanas industrija varētu samazināt CO2 emisiju apjomu par 24 000 tonnām gadā.

„Somijā ceļu dilumkārtas būvniecībā izmantotā pārstrādātā asfalta daudzums ir bijis līdz 50%, uzrādot labus rezultātus. Īstenojot atbilstošu plānošanas un īstenošanas procesu, šie asfalta seguma materiāli ir ļoti funkcionāli,” norāda YIT Somijas asfalta laboratorijas Pētniecības direktors Vesa Laitinens.

Pēc Laitinena teiktā, Dānijā iegūtajiem zinātniskajiem rezultātiem ir liels potenciāls to izmantošanai arī Somijā.
„Empīrisku datu pieejamība vienmēr ir laba lieta. Aspekts, kas padara Dānijā veikto pētījumu īpaši vērtīgu, ir tā trīs gadu ilgums, kā arī plašais veikto laboratorijas un lauka testu klāsts,” skaidro Laitinens.

YIT uzskata, ka nākamo dažu gadu laikā ilgtspējīga attīstība iegūs arvien lielāku lomu ceļu asfaltēšanas jomā, jo siltais asfalts samazina enerģijas patēriņu un emisijas. Nākotnē asfalts var būt 100% pārstrādāts, un ceļus var uzbūvēt ilgtspējīgākus. Ilgtermiņa mērķis ir bitumena aizvietošana asfaltā. (Uzziniet vairāk par YIT Future of Roads vīziju)

Dānijas vides un pārtikas ministrs Jakobs Ellemans-Jensens ir reaģējis uz pētījuma rezultātiem, aicinot asfalta ražošanas nozares pārstāvjus un pašvaldības ņemt vērā pētījuma rezultātus arī praksē.
„Pateicoties šim pētījumam, mums beidzot ir pieejami empīriski dati par pārstrādātā asfalta kvalitāti un vides ieguvumiem. Šos rezultātus esam gaidījuši ilgu laiku. Tagad, kad šie dati ir mūsu rīcībā, ir grūti pamatot pārstrādātā asfalta neizmantošanu,” norāda YIT asfalta laboratorijas Dānijā vadītāja Lotte Josepsena.

Fakti:

• Galvenokārt, asfalts sastāv no akmens un bitumena saistvielas.
• Otrreizēji izmantojot veco asfaltu, mēs saglabājam gan cietos iežus, gan bitumena ražošanā izmantoto naftu.
• Pārstrādātā asfalta izmantošana samazina asfalta seguma oglekļa pēdas nospiedumu.