Mūsdienu mājokļu pircēji vēlas dzīvokli, kurā var ievākties uzreiz

Ilgtspējīgas pilsētvides  barometrs 2018*, ko YIT veica rudenī, atklāja, ka Y paaudzei dzīvokļa vecums spēlē izšķirošu lomu. No visiem respondentiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem 60% izvēlas dzīvot jaunā dzīvoklī, bet tikai 19 procenti izvēlētos vecāku, vēsturiskāku māju. Tāda pati tendence vērojama arī darbvietu tirgū: 60% 18-35 gadus veco respondentu drīzāk strādātu jaunās uzņēmuma telpās. 

Mājokļu tirgū ir arī novērots, ka vairāk ieinteresēti jaunajos dzīvokļos ir gados jauni cilvēki. Saskaņā ar Huoneistokeskus klientu apkalpošanas centra vadītāju Tarju Hagmani (Tarja Hagman), kura ir atbildīga par jaunu dzīvokļu pārdošanu, viens no iemesliem ir tas, ka Y paaudze ir pieradusi pie augstāka dzīves līmeņa salīdzinājumā ar saviem vecākiem. 

„Kad jaunieši atstāj vecāku māju, daudzi no viņiem pārceļas uz jauniem īres dzīvokļiem, un, kad pienāk laiks pašiem iegādāties mājokli, viņi vairs nevēlas dzīvot vecā dzīvoklī”, saka Hagmane. 
Hagmane arī norāda, ka jaunieši augstu vērtē telpu efektīvu izmantošanu jaunajos dzīvokļos un to, ka viss ir jauns un darbojas labi.

Bet kāds ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki vēlas dzīvot jaunā dzīvoklī?
Lai saprastu visas jaunā dzīvokļa priekšrocības, jums ir jāpadzīvo vienā no tiem.

Energoefektivitāte, gudrs izkārtojuma plāns, nav uztraukumu par renovācijas darbiem. Pēc YIT biznesa attīstības vecākā viceprezidenta Marko Oinas domām, lai saprastu visas jaunā dzīvokļa priekšrocības, jums ir jāpadzīvo vienā no tiem vai arī ir nepieciešama pieredze saistībā ar izaicinājumiem, ko rada dzīvošana vecā dzīvoklī. Piemēram, jaunos dzīvokļos ir labāka skaņas izolācija.

„Daži iedzīvotāji ir brīnījušies, kā daudzdzīvokļu mājas var būt tik klusas.” 

Saskaņā ar Oinas viens no galvenajiem iemesliem par labu jauna dzīvokļa izvēlei ir efektīvāks izkārtojuma plāns: ja dzīvoklis ir jauns, tas var piedāvāt tādu pašu funkcionalitāti par 5-10 kvadrātmetriem mazākā telpā nekā vecāks dzīvoklis.  

Būtisks faktors ir arī iespēja veikt izmaiņas. Dzīvokļa iegāde būvniecības posmā padara šo izmaiņu veikšanu vieglāku un izdevīgāku. Pircēji var izvēlēties materiālus un aprīkojumu, nodrošinot risinājumus, kas atbilst viņu stilistiskajām vēlmēm. Būvniecības stadijā ir iespējamas pat liela mēroga izmaiņas. Piemēram, Oinas stāsta, ka daži iedzīvotāji ir izvēlējušies pārvērst saunu par kaut ko citu, piemēram, garderobi vai papildu telpu guļamistabā.  

Santehnikas nomaiņa ir kļuvusi par standarta veidu, kā aizbiedēt pircējus no veciem dzīvokļiem. Kā arī Oinas mums atgādina, ka fasādes, jumta, balkona, notekcauruļu, elektrības un pagalma renovācija var būt nepieciešama pavisam drīz, pat ja tā nav reģistrēta mājokļu uzņēmuma plānos pārdošanas laikā. Savukārt, jauniem dzīvokļiem nav nekādu remonta izdevumu vai milzīgu, dārgu renovāciju.  

Oinas arī norāda, ka jaunajiem dzīvokļiem saskaņā ar Likumu par mājokļu darījumiem ir 10 gadu garantija.  
„Šī informācija daudziem liek atviegloti uzelpot,” secina Oinas. 

Būvniecības regulējums uzlabo mājokļu kvalitāti.
Saskaņā ar Oinas, gados jauniem mājokļu pircējiem mēdz būt arī romantiskas domas par veciem dzīvokļiem, un viņu lēmumu pieņemšana pārāk bieži ir atkarīga no cenas par kvadrātmetru, nevis dzīves kvalitāti, ko viņi varētu sasniegt.  

„Cilvēki bieži vien neizprot, ar kāda veida noteikumi un zināšanas bija spēkā laikā, kad tika uzcelti vecie mājokļi,” saka Oinas. 

Būvniecības kodekss pēdējo gadu laikā ir dramatiski mainījies un no patērētāju viedokļa šīs izmaiņas nozīmē uzlabojumus. Skaņas izolācijas uzlabošana, lai nedzirdētu soļus un koridora trokšņus, uzlabota ventilācija, ugunsdrošība un datu komunikācijas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un dzīvokļa energoefektivitāti.  

„ Pat ja dzīvoklis ir tikai 10 gadus vecs, tā būvniecību ietekmējošie noteikumi ir pilnīgi atšķirīgi,” saka Oinas. 

Vai vecmāmiņas glābs pasauli? 
Vēl viens fakts, kas parādījās Ilgtspējīgas pilsētvides barometrā 2018, bija tas, ka vecāka gadagājuma sievietes ir visvairāk gatavas mazināt klimata pārmaiņas un veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Šīs divas jomas arī kļūst svarīgākas vīriešiem, svarīguma pakāpei palielinoties līdz ar vecumu. Piemēram, 92% sieviešu vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem ir gatavas nomainīt savus pašreizējos gaismekļus ar energoefektīvām LED spuldzēm, 90% vēlas sekmēt atkritumu pārstrādi un 81% drīzāk izvēlas ēkas ar zemu oglekļa saturu. Marko Oinas, biznesa attīstības vecākais viceprezidents uzņēmumā YIT, uzdod retorisku jautājumu – vai vecmāmiņas glābs pasauli?  

„Par laimi, informētība vides jautājumos kļūst arvien izplatītāka vairākās vecuma grupās. Vecākā paaudze arī savās atbildēs uzsvēra pieejamību, energoefektivitāti un veselīgu dzīvesveidu, ”saka Oinas.  

Urbanizācija, arvien blīvāka pilsētu struktūra un esošo ēku novecošanās nepārtraukti palielina nepieciešamību pēc pilsētu attīstības un blīvākas pieejamās telpas izmantošanas. Pēdējos gados popularitāte ir palielinājusies projektiem, kas apvieno pilsētas mājokļus ar mobilitātes pakalpojumiem, piemēram, Lauttis Lauttasaari, Helsinkos. Lasiet vairāk par pilsētas mājokļu priekšrocībām. 

*Ilgtspējīgas pilsētvides barometrs pirmo reizi tika ieviests 2018. gada rudenī. Barometra mērķis bija noskaidrot, kādus pilsētvides veidus cilvēki Somijā novērtē un vēlas redzēt to attīstību.
 Aptauja apkopoja astoņu pilsētu iedzīvotāju viedokli: Helsinkos, Espoo, Vantā, Tamperē, Turku, Oulu, Jyväskylä un Kuopio. Dati tika apkopoti, izmantojot tiešsaistes rīko, ko pārvaldīja CINT Ab, laika periodā no 2018. gada 11.-18. oktobrim. Respondentu skaits bija 1 003, un paraugā tika pārstāvēta 18–75 gadus vecu iedzīvotāju populācija izvēlētajās pilsētās, ņemot respondentu vecumu, dzimumu un katras pilsētas lielumu. Barometra rezultāti un pilsētvides tēmas tika pārspriestas Ilgtspējīgas pilsētvides seminārā, ko 2018. gada 1. novembrī jau sesto reizi organizēja YIT. Pilsētu attīstība ir YIT stratēģijas un uzņēmējdarbības pamatā.