Igaunijas un Krievijas iedzīvotāji mājoklī vēlas daudz gaismas un brīvas telpas, bet čehi un lietuvieši novērtē dārzu – Eiropā ir plašs dzīvošanas risinājumu klāsts.

Jauni vai vecāks dzīvoklis ir pretstatu jautājums, jo cilvēkiem ir atšķirīgas gaidas un sapņi. Tā kā ideālais mājoklis var ieņemt dažādus veidolus, piedāvātais dzīves risinājumu klāsts Somijā un citās YIT valstīs ir ļoti plašs.

Saskaņā ar Ilgtspējīgas pilsētvides barometru*, ko YIT pasūtīja 2020. gada rudenī, jauni dzīvokļi ir tikai nedaudz vairāk pieprasīti nekā vecāki dzīvokļi; starp respondentiem 45% deva priekšroku jaunam dzīvoklim, savukārt 39 % deva priekšroku vecam, renovētam vai pat sākotnējā stāvoklī esošam dzīvoklim.

Dzīvokļi vecākās mājās bija tikpat iecienīti, cik jauni, it īpaši Helsinkos, Turku un Tamperē, kā arī pilsētu centros; citiem vārdiem, tieši tur, kur atrodas ēkas, kas atspoguļo pagātnes pilsētas dzīvi. To varēja manīt arī cilvēku atbildēs par mīļākajiem pilsētas rajoniem: ja nebija praktisku šķēršļu, piemēram, budžets vai atrašanās vieta, visiecienītākie rajoni un apkaimes jau otro gadu bija Eira, Kaivopuisto and Ullanlinna, Helsinku centrs, Kamppi un Punavuori.

Pēc arhitekta Esa Ruskēpa (Esa Ruskeepää) domām, vecu ēku vilinājumu var izskaidrot ar zemapziņu. Cilvēki skatās uz ēkām, lai sajustu stabilitāti un piederību, ko šajās dienās ir arvien grūtāk iegūt.

Latvijas galvaspilsētā Rīgā, senas, vēsturiskas ēkas ilgu laiku arī ir bijušas iecienītas. Tomēr šobrīd situācija ir mainījusies. Rīgas pilsētas centrs vairs nav tik dzīvīgs un pievilcīgs, kāds tas bija laiku atpakaļ, un pieprasījums pēc dzīvokļiem centra ēkās kā galvenais mājoklis ģimenēm, ir samazinājies.

“Pieprasījuma samazinājumu var daļēji izskaidrot ar to, ka ne visur ir iespējams renovēt dzīvokļus tā, lai atbilstu mūsdienu vajadzībām, piemēram,  ēkām nav liftu vai autostāvvietu. Neskatoties uz senāku ēku šarmu un estētisko pusi, šādu dzīvokļu uzturēšana arī ir dārga no vairākiem aspektiem, tādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji galu galā meklē jaunu, modernu dzīvokli,” saka Renāte Vandere.

Jauni mājokļi ir iecienīti daudzās valstīs, kurās pārstāvēts ir YIT

Jauni dzīvokļi noteikti ir iecienīti, arī Somijā. Saskaņā ar Ilgtspējīgas pilsētvides barometru dzīvokļa vecums ir svarīgākais Y paaudzei, tas ir, cilvēkiem 18–35 gadu vecumā. Lielākā daļa (55 %) vēlas dzīvot jaunā mājoklī un tikai viens no trijiem (32 %) priekšroku dod vecākam mājoklim.

Marko Oinas, YIT Somijas un Centrālās un Austrumeiropas mājokļu segmenta pagaidu izpilddirektora vietnieks, uzskata, ka cilvēki bieži par pašsaprotamām uzskata priekšrocības, ko sniedz jauns dzīvoklis, piemēram, laba skaņas izolācija, efektīvi energoapgādes risinājumi un funkcionāls plānojums. Viņš kā piemēru min, ka stiklots un plašs balkons ir daudzu somu iecienīts risinājums.
“Jūgendstila ēkām parasti nav balkonu un pilnīgi noteikti nav iespējams tādu risinājumu fasādē izveidot,” saka Oinas.

Pēc Oinas domām, labāka funkcionalitāte un efektīvāk izmantota platība ir dažas no svarīgākajām kvalitātēm jaunā dzīvoklī; jauns dzīvoklis, kas ir par 5–10 kvadrātmetriem mazāks, var piedāvāt tādu pašu funkcionalitāti kā vecāks dzīvoklis.

Jauna mājokļa īpašības un funkcijas tiek uzskatītas par svarīgām arī citās valstīs, kurās YIT strādā. Marguss Poims (Margus Põim) no Igaunijas YIT paskaidro, ka daudzi igauņi sapņo par plašām un dabīgu apgaismojumu piepildītām telpām. Viņu vēlmju saraksta augšgalā ir arī balkons un terase. Jauni dzīvokļi vairāk atbilst šīm prasībām.

Plaši dzīvokļi un lieli logi ir iecienīti arī Krievijā, tāpat kā lieliski skati, kas paveras no mājokļa.
“Krievijas iedzīvotāji bieži vēlas dzīvot augšējos stāvos, lai varētu izbaudīt skatu un klusumu,” teic Eleonora Dubinina no YIT Krievijā.

Dabas un dažādu pakalpojumu tuvumā.

Izvēloties mājokli, cilvēki ņem vērā arī ārējus faktorus, tādus kā daba, pieejamos pakalpojumus apkārtnē, infrastruktūru un sabiedrisko transportu. Saskaņā ar barometru, pilsētas iedzīvotāji labprātāk dzīvotu rajonā vai apkaimē, kas atrodas tuvāk dabai un pakalpojumu sniegšanas vietām, kā arī nodrošina izcilus satiksmes savienojumus.

Šo tendenci var redzēt arī citās valstīs, kurās YIT darbojas. Latvijā, Čehijas Republikā un Igaunijā Covid-19 pandēmijas laikā populārāki kļuvuši balkoni, terases un dārzi.

“Līdz divām trešdaļām čehu saka, ka viņu sapņu mājoklis ir ar dārzu vai tas atrodas dabas tuvumā. Daudzi sapņo par vienas ģimenes māju ar  3–4 istabām un virtuvi, kas atrodas mierīgā apkaimē, bet tuvu pakalpojumu sniegšanas vietām,” saka Veronika Vanišova no YIT Čehijas Republikā.

Lietuvieši ir pazīstami kā māju īpašnieki, viņi sapņo par zaļu teritoriju savas mājas tuvumā, kas atrodas  ārpus pilsētas centra vai priekšpilsētā. Tāpat viena no vislabākajām izvēlēm būtu plašs un ērts dzīvoklis pilsētas centrā ar terasi un skatu pār pilsētu.

“Mūsdienās īpaši iecienītas ir arī nelielas brīvdienu mājas un kotedžas. Cilvēki tās iegādājas, lai piepildītu sapni par savu māju un dārzu,” saka Akvile Varanauskiene no YIT Lietuvā. 

*Ilgtspējīgas pilsētvides barometrs 2020
Ilgtspējīgas pilsētvides barometrs tika veikts trešo reizi. Aptaujas mērķa atbildētāji bija šo astoņu pilsētu iedzīvotāji: Helsinki, Espo, Vanta, Tampere, Turku, Oulu, Jiveskile un Kuopio. Dati tika ievākti, izmantojot tiešsaistes paneli, kuru pārvaldīja Cint AB laikā no 23 līdz 28. septembrim, 2020. gadā. Kopā bija 1003 atbildētāji. Izlase reprezentē iesaistīto pilsētu 18–75 gadus vecos iedzīvotājus pēc respondentu vecuma un dzimuma, kā arī katras pilsētas lieluma.